Eiropas Piekļūstamības akts: vai tas attiecas uz jūsu vietni?

Ja pārdodat tiešsaistē cilvēkiem ES, jūs droši vien jau esat saņēmuši dažus e-pastus par Eiropas Piekļūstamības aktu, daļu no tiem – no piegādātājiem, kuri, piesaucot termiņu, vēlas jums kaut ko pārdot. Šajā pamācībā turamies pie tā, ko saka likums: uz ko tas attiecas, ko tas prasa un kas notiek, ja to ignorē.

Kas ir Eiropas Piekļūstamības akts?

Eiropas Piekļūstamības akts (Direktīva (ES) 2019/882 (atveras jaunā cilnē)) ir ES tiesību akts, kas nosaka vienotas piekļūstamības prasības noteiktiem produktiem un pakalpojumiem, ko pārdod patērētājiem, tostarp e-komercijai, patērētājiem paredzētiem banku pakalpojumiem, e-grāmatām, transporta biļešu tirdzniecībai un elektroniskajiem sakariem. Direktīva pieņemta 2019. gada 17. aprīlī, un visā ES to piemēro kopš 2025. gada 28. jūnija.

Par “EAA” bieži runā tā, it kā tas būtu viens noteikumu krājums. Patiesībā tam ir trīs slāņi:

• Direktīva nosaka mērķus, darbības jomu un termiņus. Tā ir adresēta dalībvalstīm, tāpēc jūsu uzņēmumam tā tieši nav saistoša.
• Jūsu valsts tiesību akti ir tas, kas uz jums faktiski attiecas, piemēram, Barrierefreiheitsstärkungsgesetz (BFSG) Vācijā vai Ley 11/2023 Spānijā. Katrs no tiem nosaka savas uzraudzības iestādes un sodus.
• Tehniskais standarts EN 301 549 ir veids, kā praksē parādīt, ka prasības ir izpildītas. Tīmekļa vietnēm un lietotnēm tas atsaucas uz Tīmekļa satura piekļūstamības vadlīnijām (Web Content Accessibility Guidelines, WCAG).

Ja kāds jums nosauc soda apmēru, pajautājiet, no kuras valsts likuma tas ņemts. Ja pārdodat Latvijas patērētājiem, jums noteicošie ir Latvijas tiesību akti, ar kuriem direktīva pārņemta.

Kopš kura laika EAA tiek piemērots un kas mainās 2027. un 2030. gadā?

EAA tiek piemērots kopš 2025. gada 28. jūnija. Dalībvalstīm savi tiesību akti bija jāpieņem līdz 2022. gada 28. jūnijam un jāsāk piemērot no 2025. gada 28. jūnija (31. pants). Daži pārejas periodi ir garāki: pakalpojumu līgumi un iekārtas, kas bija spēkā vai lietošanā jau pirms 2025. gada jūnija, var turpināt darboties ne ilgāk kā līdz 2030. gada 28. jūnijam.

Tieši 2030. gada datumu visbiežāk saprot nepareizi. Tas nav labvēlības periods tīmekļa vietnēm: e-veikalam, kas atvērts 2026. gadā, prasībām jāatbilst jau tagad. Papildu laiku saņem tikai līgumi un iekārtas, kas pastāvēja jau pirms 2025. gada jūnija.

Uz kurām tīmekļa vietnēm un lietotnēm attiecas EAA?

EAA attiecas uz tīmekļa vietnēm un lietotnēm, ar kurām sniedz sešu veidu patērētāju pakalpojumus: e-komerciju, patērētājiem paredzētus banku pakalpojumus, elektroniskos sakarus, piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem, e-grāmatas un daļu no gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdens pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem. E-komercija ir plašākā kategorija, jo tajā ietilpst jebkura vietne vai lietotne, kurā patērētāji var noslēgt līgumu attālināti.

Direktīvā e-komercijas pakalpojumi definēti kā “pakalpojumi, ko sniedz attālināti, izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, ar elektroniskiem līdzekļiem un pēc klienta individuāla pieprasījuma, ar mērķi noslēgt patērētāju līgumu” (3. panta 30. punkts). Ja klients jūsu vietnē vai lietotnē var kaut ko nopirkt, rezervēt vai abonēt, tā, ļoti iespējams, ietilpst darbības jomā: apģērbu veikals Shopify platformā, viesnīcas rezervēšanas sistēma, maltīšu komplektu abonements.

Daži gadījumi ir mazāk skaidri. Restorāna vietne, kurā ir tikai ēdienkarte un tālruņa numurs, visticamāk, nav e-komercijas pakalpojums, jo tajā netiek noslēgts līgums. Ja pievienojat tiešsaistes pasūtīšanu, tas, visticamāk, jau ir e-komercijas pakalpojums. Tieši tādās pelēkajās zonās kā galdiņu rezervēšanas veidlapas ir vērts lūgt savas uzraudzības iestādes norādījumus vai jautāt juristam.

Kāds saturs netiek iekļauts?

Pat vietnē, uz kuru akts attiecas, 2. panta 4. punkts izslēdz:

• iepriekš ierakstītu audio un video, kā arī biroja dokumentus, piemēram, PDF failus, kas publicēti pirms 2025. gada 28. jūnija;
• tiešsaistes kartes, ja navigācijai būtiskā informācija ir sniegta arī piekļūstamā digitālā formātā;
• trešo personu saturu, ko jūs nedz finansējat, nedz izstrādājat, nedz kontrolējat;
• arhivētu saturu, kas nav atjaunināts vai rediģēts kopš 2025. gada 28. jūnija.

Nepaplašiniet trešo personu izņēmumu pārāk tālu. Norēķinu spraudni vai tērzēšanas rīku, ko paši izvēlējāties un par ko maksājat, grūti nosaukt par saturu, ko jūs nefinansējat un nekontrolējat. EAA attiecas arī uz produktiem, piemēram, datoriem, maksājumu termināļiem un e-lasītājiem, taču tīmekļa vietnei svarīgi ir pakalpojumu noteikumi.

Vai EAA attiecas uz maziem uzņēmumiem?

Tikai daļēji. Mikrouzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus, ir atbrīvoti no pakalpojumiem noteiktajām prasībām. Mikrouzņēmumā strādā mazāk nekā 10 cilvēku, un tā gada apgrozījums vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus eiro (3. panta 23. punkts). Mazie uzņēmumi virs šīs robežas ietilpst darbības jomā, un mikrouzņēmumi, kas ražo vai pārdod attiecīgos produktus, nav atbrīvoti.

Svarīgas ir abas kritērija daļas. E-veikals ar 6 darbiniekiem un 1,5 miljonu eiro apgrozījumu ir mikrouzņēmums. Veikals ar 6 darbiniekiem un 3 miljonu eiro apgrozījumu arī ir mikrouzņēmums, ja tā bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus eiro. Veikals ar 12 darbiniekiem ietilpst darbības jomā, lai cik mazs būtu tā apgrozījums.

4. panta 5. punkts atbrīvo tikai mikrouzņēmumus, kas sniedz pakalpojumus, tāpēc piecu cilvēku uzņēmumam, kas ražo e-lasītājus, produktu prasības tik un tā jāizpilda.

Divas piezīmes. Valstu tiesību akti var atšķirties: Beļģijas federālais likums atbrīvo mikrouzņēmumus tikai līdz 2030. gada 28. jūnijam (Loi du 5 novembre 2023, art. 40 (atveras jaunā cilnē)). Turklāt atbrīvojums noņem juridisku pienākumu, nevis problēmu. Klients, kurš ar ekrāna lasītāju nevar tikt cauri jūsu norēķinu procesam, tik un tā aiziet, lai cik darbinieku jums būtu.

Vai EAA attiecas uz uzņēmumiem ārpus ES, B2B vietnēm vai Apvienoto Karalisti?

Uz uzņēmumiem ārpus ES, kas pārdod ES patērētājiem, – jā, bet uz pārdošanu tikai uzņēmumiem parasti ne. Direktīva attiecas uz ikvienu, kas sniedz pakalpojumu Savienības tirgū vai piedāvā to patērētājiem Savienībā (3. panta 4. punkts), neatkarīgi no tā, kur tas reģistrēts. Apvienotās Karalistes vai ASV e-veikals, kas pārdod ES patērētājiem, attiecībā uz šiem pārdevumiem ietilpst darbības jomā.

• Pārdevēji ārpus ES. Noteicošais ir tas, kam jūs pārdodat. Ja jūsu veikals sūta preces klientiem Latvijā, šim pakalpojumam piemēro Latvijas tiesību aktus. Pārdošana klientiem ārpus ES neietilpst darbības jomā.
• B2B. Direktīvas izpratnē e-komercija nozīmē līgumu ar patērētāju, t. i., personu, kas pērk nolūkos, kuri nav saistīti ar tās komercdarbību vai profesiju (3. panta 22. punkts). Vairumtirdzniecības portāls tikai reģistrētiem uzņēmumiem parasti tajā neietilpst; vietne, kas pārdod abiem, ietilpst darbības jomā attiecībā uz pārdošanu patērētājiem.
• Apvienotā Karaliste. EAA nav Apvienotās Karalistes tiesību akts, taču Apvienotās Karalistes uzņēmumiem, kas pārdod ES patērētājiem, piemēro to valstu tiesību aktus, kurās tie pārdod. Pašā Apvienotajā Karalistē Vienlīdzības likums (Equality Act 2010) prasa saprātīgus pielāgojumus, nenosakot tehnisku tīmekļa standartu, bet publiskā sektora piekļūstamības noteikumi (atveras jaunā cilnē) attiecas tikai uz publiskām iestādēm.

Kādam standartam jums jāatbilst?

Praksē standartam EN 301 549, kas tīmekļa vietnēm pašlaik nozīmē WCAG 2.1 AA līmeni. Pati direktīva uzskaita funkcionālas prasības, nevis WCAG līmeni. Pašreizējā atsauces versija ir EN 301 549 v3.2.1 (2021), bet 2026. gada septembrī publicētā versija 4.1.1 pāries uz WCAG 2.2 AA līmeni, tiklīdz Komisija publicēs atsauci uz to Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Komisijas piekļūstamības resursu centrs AccessibleEU (atveras jaunā cilnē) norāda, ka v4.1.1 “vēl nav juridiskais atsauces standarts”. Kad atsauce būs publicēta, atbilstība šim standartam dos atbilstības prezumpciju attiecībā uz EAA. Datumu pagaidām neviens nevar pateikt.

Mūsu ieteikums: izstrādājiet un testējiet atbilstoši WCAG 2.2 AA līmenim jau tagad. Tajā ir viss, kas ir WCAG 2.1, izņemot vienu novecojušu kritēriju, tāpēc jūs aptverat abas versijas. Raksts Kas jauns WCAG 2.2 izskaidro deviņus jaunos kritērijus, bet mūsu WCAG pārskatā aprakstīti līmeņi.

Kāda informācija jums jāpublicē?

Pakalpojumu sniedzējiem jāpublicē informācija par to, kā viņu pakalpojums atbilst piekļūstamības prasībām, “vispārīgajos noteikumos vai līdzvērtīgā dokumentā” (V pielikums). Tajā piekļūstamos formātos jāapraksta pakalpojums un jāpaskaidro, kā prasības tiek izpildītas. Saskaņā ar 13. panta 2. punktu šai informācijai jābūt publiski pieejamai rakstveidā un mutvārdos visu pakalpojuma sniegšanas laiku.

Valstu tiesību akti var sarakstu papildināt, piemēram, prasot norādīt uzraudzības iestādi. Daudzi uzņēmumi šo informāciju publicē vienā piekļūstamības lapā, uz kuru ved saite kājenē un noteikumos, līdzīgi kā piekļūstamības paziņojumu. Mūsu pamācībā kā uzrakstīt piekļūstamības paziņojumu ir veidne, kas aptver abus, bet paziņojuma dokumentācijā atradīsiet vairāk.

Ja uzskatāt, ka kāda prasība radītu nesamērīgu slogu, ar apgalvojumu vien nepietiek. 14. pants prasa dokumentētu novērtējumu, kas jāatjauno vismaz reizi piecos gados, un par to jāinformē attiecīgās iestādes, lai gan mikrouzņēmumiem šis solis nav jāveic.

Kas uzrauga EAA ievērošanu un kādi ir sodi?

Katra valsts ieceļ savas uzraudzības iestādes un nosaka sankcijas, un direktīva prasa, lai tās būtu “iedarbīgas, samērīgas un atturošas” (30. pants). E-veikalu parasti uzrauga patērētāju tiesību aizsardzības vai tirgus uzraudzības iestāde. Maksimālie sodi svārstās no dažiem tūkstošiem eiro līdz 1 miljonam eiro vai vairāk, un daži ir piesaistīti apgrozījumam.

Tās ir augšējās robežas, nevis summa, ko, visticamāk, maksās uzņēmums ar novēršamu problēmu. Turklāt tiešsaistē skaitļi bieži tiek pārkopēti kļūdaini, tāpēc, pirms paļaujaties uz kādu skaitli, pārbaudiet savas valsts likumu. Latvija šajā tabulā nav iekļauta, tāpēc sodus un uzraudzības iestādi meklējiet tiesību aktos, ar kuriem direktīva pārņemta Latvijā (likumi.lv).

Ar ko sākt?

Pārbaudiet, vai akts uz jums attiecas, tad testējiet un labojiet klientiem svarīgākos lietotāju ceļus, publicējiet godīgu informāciju par pašreizējo situāciju, un padariet piekļūstamību par daļu no tā, kā maināt vietni. Lielākoties tas ir parasts produkta darbs saprātīgā secībā, nevis vienreizējs juridisks projekts.

1. Pārbaudiet darbības jomu. Pierakstiet pakalpojumus, ko piedāvājat ES patērētājiem, valstis, kurās pārdodat, kā arī darbinieku skaitu un apgrozījumu. Ja esat tuvu mikrouzņēmuma robežai, pierakstiet, kā to aprēķinājāt.
2. Testējiet galvenos lietotāju ceļus: meklēšanu, produktu lapas, grozu, norēķinus un pieteikšanos. Izmantojiet bezmaksas automātiskos rīkus un pēc tam pārbaudiet manuāli ar tastatūru un ekrāna lasītāju, kā skaidrots mūsu pamācībā kā testēt vietnes piekļūstamību.
3. Labojiet kaitējuma secībā. Norēķinu poga, kurai tastatūras lietotāji nevar piekļūt, ir svarīgāka par bālu saiti kājenē. Tīmekļa vietnes piekļūstamības kontrolsarakstā aplūkotas biežākās kļūdas.
4. Publicējiet savu piekļūstamības informāciju, tostarp to, kas vēl nav salabots, un kā ar jums sazināties.
5. Padariet to par ieradumu. 13. panta 3. punkts paredz procedūras, kas nodrošina pakalpojuma atbilstību arī tad, kad tas mainās, tāpēc pārbaudiet piekļūstamību ikreiz, kad atjaunināt tēmu vai pievienojat trešās puses rīku.
6. Jautājiet, ja kaut kas nav skaidrs. Par darbības jomu vai atbrīvojumu konsultējieties ar juristu vai savas valsts uzraudzības iestādi.

Kur te iederas piekļūstamības logrīks?

Neviens logrīks nepadara tīmekļa vietni atbilstošu EAA, arī mūsējais ne. Eiropas Komisija norāda, ka rīki, “kas nenodrošina, ka tīmekļa vietne pati par sevi atbilst sīki izstrādātajiem standarta kritērijiem, nav piemērots risinājums” (Eiropas Komisija, tīmekļa piekļūstamība (atveras jaunā cilnē)). Logrīks tomēr var palīdzēt dažiem apmeklētājiem kā papildu slānis pareizi izveidotas vietnes virsū.

SiteAccessible ļauj apmeklētājiem mainīt kontrastu un teksta lielumu un izmantot lasīšanas palīglīdzekļus. Tas nelabo jūsu kodu, neaizstāj auditus vai testēšanu ar cilvēkiem ar invaliditāti un nesniedz jums juridisku aizsardzību.