Kā cilvēki ar invaliditāti lieto tīmekli? Palīgtehnoloģiju skaidrojums

Trīs cilvēki mēģina rezervēt galdiņu vienā un tajā pašā restorāna vietnē. Amira ir neredzīga un klausās lapu ar VoiceOver savā iPhone. Tomam ir reimatoīdais artrīts, un viņš lieto tastatūru, jo pele sagādā sāpes. Margitai ir 78 gadi, un ēdienkartes lasīšanai viņa palielina lapu līdz 200 %. Ja ēdienkarte ir drukātas lapas fotoattēls un datuma atlasītājs reaģē tikai uz peli, visi trīs padodas un rezervē galdiņu citur.

Šajā pamācībā ar aktuāliem skaitļiem skaidrots, kā cilvēki ar invaliditāti patiesībā lieto tīmekli. Piezīme par vārdiem: mēs rakstām “cilvēki ar invaliditāti”, līdzīgi kā ES iestādes, taču ne visi dod priekšroku šim apzīmējumam. Rakstot par konkrētu cilvēku, lietojiet tos vārdus, ko lieto viņš pats.

Cik cilvēkiem ir invaliditāte?

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (atveras jaunā cilnē) datiem (faktu lapa, 2023. gada marts) būtiska invaliditāte ir aptuveni 1,3 miljardiem cilvēku jeb 16 % pasaules iedzīvotāju, katram sestajam. ES saskaņā ar Eurostat (atveras jaunā cilnē) datiem 2024. gadā 23,9 % cilvēku vecumā no 16 gadiem norādīja uz ilgstošiem ierobežojumiem ikdienas darbībās, tas ir, aptuveni katrs ceturtais pieaugušais.

Valstu rādītāji svārstās no 12,7 % Bulgārijā līdz 41,2 % Latvijā, kas ir augstākais rādītājs ES, taču tie balstās uz pašu cilvēku vērtējumu, tāpēc valstis salīdziniet piesardzīgi. Svarīgāka ir vecuma līkne. Starp cilvēkiem vecumā no 85 gadiem šī daļa (72,3 %) ir desmit reizes lielāka (atveras jaunā cilnē) nekā 16–24 gadus veco vidū (7,1 %), un 22,0 % ES iedzīvotāju (atveras jaunā cilnē) ir 65 gadus veci vai vecāki. Daudzi no viņiem sevi nesauktu par cilvēkiem ar invaliditāti.

Kas ir palīgtehnoloģijas?

Palīgtehnoloģijas ir jebkura programmatūra vai aparatūra, kas ļauj cilvēkam lietot datoru, tālruni vai tīmekļa vietni veidā, kas piemērots viņa ķermenim un prātam. Pazīstamākie piemēri ir ekrāna lasītāji, palielinātāji, runas atpazīšana, slēdži un Braila displeji. Cilvēki izmanto arī vienkāršākus pielāgojumus, piemēram, lielāku tekstu, lēnāku rādītāju vai pēc noklusējuma ieslēgtus subtitrus.

W3C šos vienkāršākos pielāgojumus sauc par adaptīvām stratēģijām, ko tās rīku un paņēmienu pārskatā (atveras jaunā cilnē) raksturo kā “paņēmienus, ko cilvēki ar invaliditāti izmanto, lai uzlabotu mijiedarbību ar tīmekli”. Lielākā daļa cilvēku apvieno abus.

Liela daļa no tā ir iebūvēta: Apple ierīcēs VoiceOver un Voice Control, Android ierīcēs TalkBack un Voice Access, Windows sistēmā Diktors un Palielinātājs. Daudzi Windows lietotāji papildus izmanto maksas JAWS vai bezmaksas NVDA.

Kā neredzīgi cilvēki lieto tīmekļa vietnes?

Lielākā daļa neredzīgo lieto ekrāna lasītāju – programmatūru, kas pārvērš lapu runā vai Braila rakstā –, un pārvietojas pa lapu ar tastatūras komandām vai skāriena žestiem, nevis peli. Lapu no sākuma līdz beigām viņi klausās reti. WebAIM 2024. gada aptaujā 71,6 % ekrāna lasītāju lietotāju norādīja, ka garā lapā vispirms pārvietojas pa virsrakstiem.

WebAIM ekrāna lasītāju lietotāju aptaujā Nr. 10 (atveras jaunā cilnē) 2023. gada decembrī un 2024. gada janvārī tika savāktas 1539 atbildes. Tā ir pašatlasīta izlase, nevis tautas skaitīšana. Daži rezultāti:

• Datorā 40,5 % galvenokārt lieto JAWS, 37,7 % – NVDA un 9,7 % – VoiceOver.
• 91,3 % lieto ekrāna lasītāju tālrunī vai planšetdatorā, un 70,6 % galvenokārt lieto Apple ierīces.
• 38 % izmanto Braila izvadi ar displeju, kas paceļ tapiņas, veidojot rakstzīmes.

Iedomājieties ekrāna lasītāja lietotāju produkta lapā. Viņš atver virsrakstu sarakstu un pārlec uz sadaļu “Atsauksmes”. Jūsu izkārtojumu viņš nekad neuztver, tikai struktūru zem tā: ja jūsu virsraksti ir vienkārši rindkopas treknrakstā, šis saraksts ir tukšs, un trīs pogas ar nosaukumu “Ielikt grozā” izklausās pilnīgi vienādi.

• Virsraksti, kas ir īsti virsrakstu elementi un ir saprātīgā secībā.
• Alternatīvais teksts, kas pasaka būtisko: “Tumši zils vilnas mētelis, līdz ceļiem, skats no priekšpuses”, nevis “IMG_4471.jpg”. Dekoratīviem attēliem ir tukšs alternatīvais teksts, lai tos izlaistu.
• Veidlapu etiķetes katram laukam un kļūdu ziņojumi, kas tiek paziņoti, nevis tikai parādīti sarkanā krāsā.
• Saišu un pogu teksti, kas ir saprotami arī atsevišķi: “Izlasiet mūsu atgriešanas noteikumus”, nevis “Noklikšķiniet šeit”.

Kā vājredzīgi cilvēki lieto tīmekļa vietnes?

Vājredzīgi cilvēki parasti padara lietas lielākas vai skaidrākas, nevis pāriet uz audio. Viņi izmanto pārlūkprogrammas tālummaiņu vai ekrāna palielinātāju, palielina sistēmas tekstu, ieslēdz augstu kontrastu vai tumšo režīmu vai palielina atstarpes. Tā ir liela grupa: PVO lēš, ka vismaz 2,2 miljardiem cilvēku ir tuvuma vai tāluma redzes traucējumi.

Ar lielu palielinājumu palielinātāja lietotājs vienlaikus redz tikai nelielu ekrāna daļu. Ziņojumu “Grozs atjaunināts” augšējā stūrī viegli palaist garām, tāpat kā kļūdu kopsavilkumu, kas novietots tālu no kļūdainā lauka.

Tīmekļa satura piekļūstamības vadlīnijās (WCAG) 2.2 (atveras jaunā cilnē) tas aptverts ar trim AA līmeņa veiksmes kritērijiem: teksta izmēru jāvar palielināt līdz 200 %, nezaudējot saturu (1.4.4), saturam jāpielāgojas 320 CSS pikseļu platumā, lai nevienam nebūtu jāritina divos virzienos (1.4.10), un lapām jāiztur lielākas rindu, burtu un vārdu atstarpes (1.4.12). Par kontrastu lasiet mūsu pamācībā par krāsu kontrastu. Un nofotografētā ēdienkarte? Pārveidota par tīmekļa lapu ar virsrakstiem, tā der gan Margitai, gan Amirai.

Kā nedzirdīgi un vājdzirdīgi cilvēki lieto tīmekli?

Nedzirdīgi un vājdzirdīgi cilvēki lieto tīmekli tāpat kā visi citi, līdz informāciju sāk nest skaņa. Tad viņiem vajag subtitrus video, transkripcijas audio un iespēju sazināties ar jums citādi, nevis zvanot. PVO lēš, ka rehabilitācija invaliditāti izraisoša dzirdes zuduma dēļ vajadzīga 430 miljoniem cilvēku, vairāk nekā 5 % pasaules iedzīvotāju.

Daudziem nedzirdīgajiem, īpaši nedzirdīgo kopienā, pirmā valoda ir zīmju valoda, bet rakstītā valoda ir tikai otrā. Vienkārša valoda viņiem palīdz tāpat kā ikvienam, kurš lasa otrā valodā.

• Pievienojiet subtitrus katram iepriekš ierakstītam video ar runu (WCAG 1.2.2, A līmenis). Pārbaudiet automātiskos subtitrus: tie var sagrozīt īpašvārdus, produktu nosaukumus un skaitļus.
• Piedāvājiet arī citus saziņas veidus, ne tikai tālruni. “Lai atceltu, zvaniet mums” dažus klientus izslēdz pilnībā.
• Neatskaņojiet skaņu automātiski. Skaņai, kas skan ilgāk par 3 sekundēm, vajag pauzes vai apturēšanas vadīklu (WCAG 1.4.2), un tā vajadzīga arī ekrāna lasītāju lietotājiem.

Kā cilvēki ar kustību traucējumiem pārvietojas tīmekļa vietnēs?

Cilvēki ar kustību traucējumiem bieži vispār nelieto peli. Viņi izmanto tastatūru, slēdzi, balss vadību, acu kustību vadības sistēmu, galvas rādītāju vai rullīšpeli, dažkārt vienlaikus tiekot galā ar trīci, sāpēm vai nogurumu. Visi šie rīki ir atkarīgi no tā, vai vietne darbojas bez precīzas tēmēšanas: katra vadīkla sasniedzama ar tastatūru, fokuss vienmēr redzams un mērķi pietiekami lieli, lai tiem trāpītu.

WCAG sākas ar tastatūru: visam jādarbojas bez peles (2.1.1, A līmenis). Kas parasti traucē:

• Neredzams fokuss. Ja fokusa kontūru noņem izskata dēļ, tastatūras lietotājs vairs nezina, kur atrodas (WCAG 2.4.7).
• Gari ceļi. Slēdža lietotājs pārvietojas pa vadīklām pa vienai. Megaizvēlne ar 60 saitēm un bez saites “Pāriet uz galveno saturu” var nozīmēt 60 nospiedienus, pirms izdodas nokļūt līdz produktam.
• Etiķetes, kas nesakrīt. Balss vadības lietotājs saka “noklikšķināt Rezervēt tagad”, bet kodā poga saucas “Iesniegt veidlapu”, tāpēc nekas nenotiek (WCAG 2.5.3, etiķete nosaukumā).
• Sīki mērķi un slīdņi, kurus var tikai vilkt. WCAG 2.2 nosaka, ka mērķa izmēram jābūt vismaz 24 × 24 CSS pikseļiem (2.5.8), un prasa vilkšanai alternatīvu ar klikšķi (2.5.7). Mūsu WCAG 2.2 pamācībā izskaidroti abi.

Kā tīmekli lieto cilvēki ar kognitīviem traucējumiem, disleksiju vai UDHS?

Cilvēki ar kognitīviem un mācīšanās traucējumiem, tostarp ar disleksiju, UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu), atmiņas zudumu un smadzeņu traumu, izmanto dažādus rīkus un paņēmienus: teksta nolasīšanu balsī, pareizrakstības pārbaudi, lasīšanas lineālus, paroļu pārvaldniekus, lasīšanas režīmu un papildu laiku. Visvairāk palīdz tas, kas ir jūsu ekrāna pusē: skaidra valoda, paredzami izkārtojumi un procesi, kas nesoda par kļūdām.

W3C vadlīnijās par kognitīviem un mācīšanās traucējumiem (atveras jaunā cilnē) ietverti mērķi “Palīdzēt lietotājiem koncentrēties” un “Nodrošināt, ka procesi nav atkarīgi no atmiņas”.

Pieteikšanās, kurā prasīts ievadīt slepenā vārda trešo un piekto burtu, ir tieši tāds atmiņas tests, no kura brīdina otrais mērķis. Karuselis, kas pārvietojas ik pēc dažām sekundēm, darbojas pret pirmo. Kas palīdz, tostarp ko pētījumi saka par disleksijas fontiem, aplūkojam rakstā Dizains cilvēkiem ar disleksiju, UDHS un kognitīviem traucējumiem.

Kādus iebūvētos iestatījumus cilvēki izmanto un kur iederas panelis lapā?

Lielākā daļa cilvēku pielāgo savas ierīces krietni pirms tam, kad pieskaras kaut kam jūsu lapā: pārlūkprogrammas tālummaiņu, lielāku sistēmas tekstu, tumšo režīmu, samazinātu kustību, augstu kontrastu, subtitrus, lasīšanas režīmu un paša tālruņa ekrāna lasītāju. Jūsu vietnes uzdevums ir šos iestatījumus ievērot. Piekļūstamības panelis lapā ir vēl viena iespēja, nevis aizstājējs.

• Tālummaiņa un teksta lielums: izmantojiet relatīvas mērvienības un nekad nebloķējiet palielināšanu ar pirkstiem mobilajās ierīcēs.
• Samazināta kustība: vietnes var nolasīt šo izvēli (mediju vaicājums prefers-reduced-motion), tāpēc ievērojiet to paralakses efektiem, karuseļiem un lielām pārejām.
• Augsts kontrasts un piespiedu krāsas, piemēram, Windows kontrasta motīvi: pārbaudiet, vai ikonas un fokusa kontūras paliek redzamas.
• Lasīšanas režīms vislabāk darbojas ar īstiem virsrakstiem un rindkopām.

Panelis lapā, piemēram, tāds, kādu pievieno SiteAccessible, dod apmeklētājiem pogas kontrastam, teksta lielumam, atstarpēm, lasīšanas līnijai, nolasīšanai skaļi un animāciju apturēšanai, nemeklējot ierīces iestatījumos. Tas palīdz dažiem cilvēkiem, piemēram, tam, kurš strādā ar darba datoru, kura iestatījumus nevar mainīt, vai cilvēkam ar migrēnu, kurš uz stundu vēlas mierīgāku lapu.

Tas nepalīdz ekrāna lasītāja lietotājam atrast pogu bez etiķetes un nepadara vietni atbilstošu WCAG. Tāpēc mūsu panelī apzināti nav profila neredzīgiem apmeklētājiem: vizuāls panelis nevar aizstāt ekrāna lasītāju, ko cilvēks jau pārzina. Ja lapa nedarbojas ar cilvēku pašu rīkiem, labojiet lapu.

Kas lietošanu sabojā visbiežāk?

Atkal un atkal parādās tie paši elementārie šķēršļi. WebAIM Million 2026 (atveras jaunā cilnē) skenēšanā konstatējamas WCAG kļūdas bija 95,9 % no miljona populārāko sākumlapu, vidēji 56,1 kļūda lapā, un saraksta augšgalā bija zema kontrasta teksts, trūkstošs alternatīvais teksts un veidlapu lauki bez etiķetēm. Ekrāna lasītāju lietotāji CAPTCHA uzskata par problemātiskāko elementu tīmeklī.

Skenēšana daudz ko nepamana. Pašu ekrāna lasītāju lietotāju pieci galvenie sarežģījumi:

1. CAPTCHA
2. Izvēlnes, cilnes un dialoglodziņi, kas neuzvedas, kā gaidīts
3. Saites vai pogas, kas nav saprotamas
4. Ekrāni vai to daļas, kas negaidīti mainās
5. Tastatūras piekļūstamības trūkums

Nevienas no tām labošanai nav vajadzīgas īpašas tehnoloģijas. Lai tās atrastu, izmēģiniet savu vietni paši: rezervējiet kaut ko tikai ar tastatūru, palieliniet lapu līdz 400 % un izlasiet savu norēķinu lapu, pēc tam noklausieties savus virsrakstus ar VoiceOver vai NVDA. Mūsu pamācībā par vietnes piekļūstamības testēšanu šīs pārbaudes aprakstītas soli pa solim. Tās neaizstāj testēšanu ar cilvēkiem, kuri šos rīkus lieto katru dienu, taču parāda, ar ko sākt.